Search results for "Valsts amatpersona"
showing 10 items of 26 documents
Valsts amatpersonu dienesta pilnvaru pārsniegšana, to ļaunprātīga izmantošana un bezdarbība
2017
Šajā darbā tiks pētīti trīs Krimināllikuma panti, proti, 317., 318. un 319. pants, kas attiecīgi paredz kriminālatbildību par valsts amatpersonu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, to ļaunprātīgu izmantošanu un bezdarbību. Jāpiebilst, ka arī tiks pētīts Krimināllikuma 316.pants, kurš formulē jēdzienu - valsts amatpersona, šā likuma izpratnē. Tiks pētīts arī krimināltiesisko regulējumu vēsture, kuri bija spēkā Latvijas teritorijā savā laikā. Un var secināt to, ka dažas nianses vēl ir saglabājušās arī mūsdienās, lai iestātos kriminālatbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, būtisks kaitējums. Bakalaura darbā tiks pētīts, kā pareizi piemērot šos pantus, kādiem nosacījumiem jāiestāj…
Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte: Problēmjautājumi
2021
Bakalaura darba tēma ir “Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte: Problēmjautājumi”. Valsts amatpersona ir īpašs personas statuss, kam piešķirta kriminālprocesuālā imunitāte. Kriminālprocesuālā imunitāte piešķir personai zināmā mērā priekšrocības, kādā kārtībā tā var tikt saukta pie kriminālatbildības vai kuri kriminālprocesuālie pienākumi uz to neattiecas. Taču kriminālprocesuālā imunitāte var raisīt arī dažādus problēmjautājumus - kādēļ ir šādi un ne citādi, un vai tieši konkrētais spēkā esošais regulējums ir atbilstošākais mūsdienām? Šādi un vēl citi jautājumi tiek risināti darba izstrādes gaitā. Bakalaura darba uzdevumi ir izpētīt valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitāte…
Maksātnespējas procesa administratora statuss
2016
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt maksātnespējas procesa administratoru statusu, lai noskaidrotu, vai 2015. gada 1. janvāra pieņemtais grozījums Maksātnespējas likumā, pielīdzinot maksātnespējas procesa administratorus valsts amatpersonām, ir pamatoti piemērojams. Tika secināts, ka valsts amatpersonas statuss neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam, proti, ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Statusa maiņas rezultātā iespējama būtiska maksātnespējas procesa administratoru skaita samazināšanās, jo zvērinātiem advokātiem, kas šobrīd ir vairāk nekā puse no visiem praktizējošiem maksātnespējas procesa administratorie…
Maksātnespējas procesa administratori kā valsts amatpersonas: tiesiskais regulējums un problemātika
2016
Lai uzlabotu maksātnespējas procesa norisi un administratoru darbu, Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, kas vienlaicīgi ar citiem grozījumiem paredz noteikt maksātnespējas procesa administratoram valsts amatpersonas statusu. Tā kā maksātnespējas joma ir privāttiesību nozare un maksātnespējas administratora profesija vēsturiski attīstījusies kā privāttiesību subjekts, valsts amatpersonas statusa noteikšana izraisījusi lielu neapmierinātību administratoru vidū. Statusa maiņas rezultātā iespējama būtiska maksātnespējas procesa administratoru skaita samazināšanās. Darbam ir četras nodaļas. Pirmajā nodaļā vēsturiskā aspektā pētīta administratora profesijas attīstība un admin…
Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte
2017
Bakalaura darba tēma ir Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte. Šāda imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības, nosakot īpašu kārtību saukšanai pie kriminālatbildības, līdz ar to šādā veidā kriminālprocesu veikt ir sarežģītāk. Kāds ir šīs īpašās procesuālās kārtības pamats? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu ir nepieciešams pievērsties darba uzdevumam. Darba uzdevums ir noskaidrot valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes saturu un imunitātes atcelšanas pamatus jeb robežas, veikt normatīvo aktu analīzi un izteikt priekšlikumus, ja tādi ir nepieciešami. Darba gaitā autore secināja, ka pašreizējais kriminālprocesuālās imunitātes regulējums attiecībā uz valsts amatpers…
Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte
2018
Maģistra darba tēma ir valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte, liekot uzsvaru uz Latvijas tiesību avotos noteiktiem valsts amatpersonu imunitātes subjektiem kā: parlamenta deputātiem, valsts prezidentu, tiesnešiem, prokuroriem, Valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un tiesībsargu. Imunitātes regulējums nostāda minētās amatpersonas priviliģētākā stāvoklī, līdz ar to tiek sarežģīta kriminālprocesa gaita attiecībā uz personām, nosakot īpašu procesuālu regulējumu, kas rada vairāku pamatprincipu kolīzijas. Maģistra darba uzdevumi ir izpētīt valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes saturu, konstatēt pamatojumu tās apjomam, izpētīt ar…
Kukuļņemšana
2021
Bakalaura darba tēma ir “Kukuļņemšana.” Darba ietvaros autore pētīs Krimināllikuma 320. pantā ietvertā noziedzīgā nodarījuma sastāvu un ar to saistītos kvalifikācijas un norobežošanas jautājumus, kā arī salīdzinās Latvijas un citu valstu kukuļņemšanas regulējumu. Darba mērķis ir izanalizēt kukuļņemšanas sastāvu un kvalifikācijas problēmas, norobežot to no līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī salīdzināt Latvijas un ārvalstu krimināltiesisko regulējumu. Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi autore izvirzīs sekojošus uzdevumus: veikt kukuļņemšanas sastāva analīzi, izanalizēt kvalifikācijas un norobežošanas jautājumus, salīdzināt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Šveices, Vācijas un Austrijas…
Amatpersonu atbildība par kukuļņemšanu
2018
Krimināllikuma 320.pants ir ticis vairākkārtīgi mainīts, tādēļ darba autore analizē jaunā (2018.gada) Krimināllikuma 320.panta redakciju, nošķirot to no līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī salīdzinot amatpersonu atbildību par kukuļņemšanu ar Baltijas valstu regulējumu. Analizējot bakalaura darbā Krimināllikuma 320.pantu, darba autore secina, ka valsts amatpersonas atbildība par kukuļņemšanu, 2018.gada likuma redakcijā, darbību saturs un izpratne tiek izklāstīts detalizētāk, lai pastiprinātāk spētu nodrošināt ar likumu nodrošināto interešu aizsardzību.
Valsts amatpersonas civiltiesiskā atbildība
2016
Valsts amatpersonu skaits valstī ir ievērojams. Tāpat ievērojami ir publisko personu finanšu līdzekļi, ar kuriem, pildot amata pienākumus, rīkojas valsts amatpersonas, kā arī valsts amatpersonu sagatavoto dokumentu skaits, kuriem ir ietekme uz privātpersonu tiesībām un tiesiskajām interesēm. Likumsakarīgi, ka nereti, rīkojoties ar valsts varu, valsts amatpersonas rīcības rezultātā publiskajai personai tiek nodarīti zaudējumi. Tāpat kā jebkurai citai personai arī publiskajai personai, tostarp, valstij un pašvaldībai ir tiesības uz tai nodarīto zaudējumu atlīdzību. Šajā maģistra darbā autore centās aplūkot valsts amatpersonas civiltiesisko atbildību, no kuras attiecīgi izriet pienākums atlīdz…
Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas problēmas saskaņā ar Krimināllikuma 317. pantu
2019
Maģistra darba autore veica pētījumu par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, un tieši, par Krimināllikuma 317. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – dienesta pilnvaru pārsniegšana, noskaidrojot šī noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un atklājot problēmas, kas rodas nepareizi novērtējot kādu no tām. Turklāt maģistra darbā secināts un doti priekšlikumi, kādas darbības Krimināllikuma piemērotājiem veicamas, nolūkā pareizi identificēt vai noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir valsts amatpersona Krimināllikuma izpratnē. Tāpat darba autore sniedz būtiska kaitējuma kvalificēšanas pazīmes, īpaši izpētot, kā kaitējums, kas nav nosakāms mantiskā vērtībā, ir atzīstams par būtisku kait…